Šodien mēs detalizēti apskatīsim kādu jautājumu, kas agrāk vai vēlāk kļūst aktuāls gandrīz ikvienam autovadītājam: vai un kādos gadījumos drīkst vilkt automašīnu, kura aprīkota ar automātisko pārnesumkārbu.
Ir svarīgi saprast, cik ilgi un kādos attālumos šāda rīcība ir tehniski droša, un kāpēc lielākā daļa pieredzējušu mehāniķu stingri brīdina — labāk no tā izvairīties par katru cenu.
Turklāt runa nav tikai par klasiskajiem “automātiem”, bet arī par variatora tipa kārbām (CVT), kas mūsdienās sastopamas ļoti daudzos modernos transportlīdzekļos.
Iespējams, arī tu, pārlasot savas automašīnas lietošanas instrukciju, esi pamanījis kategorisku brīdinājumu: “vilkt aizliegts”. Citos gadījumos ražotāji norāda, ka tas ir pieļaujams tikai ārkārtējā nepieciešamībā un stingri ierobežotos, īsos attālumos, lai nenodarītu neatgriezeniskus bojājumus dārgajam mehānismam.
Kā tad īsti ir? Mēģināsim visu izskaidrot vienkārši un saprotami — bez tehniskām gudrībām, bet ar skaidru pamatojumu, ko ir vērts zināt katram vadītājam. Jo automātiskā kārba ir dārgs mezgls, un kļūdas var izmaksāt vairāk, nekā šķiet.
Lietotāja rokasgrāmatā bieži vien rakstīts, ka automašīnu ar automātisko kārbu drīkst vilkt, bet tikai ar noteikumiem — nedrīkst braukt pārāk ātri un arī attālums jāierobežo. Tas viss nav rakstīts bez iemesla — aiz šiem nosacījumiem slēpjas tas, kā automātiskā pārnesumkārba vispār darbojas.
Kad auto dzinējs darbojas, pārnesumkārbā iekšā strādā eļļas sūknis. Tā uzdevums ir nodrošināt, lai eļļa zem spiediena cirkulētu pa visu kārbu un ieeļļotu svarīgās detaļas. Bez šīs eļļas mehānismi ātri sāk berzties cits pret citu, kas izraisa nodilumu un bojājumus.
Un te ir būtiskā lieta — šis sūknis darbojas tikai tad, kad motors ir ieslēgts. Tātad, ja tu velc auto ar izslēgtu dzinēju, eļļa nekustas, detaļas paliek sausas un viss risks nonāk uz tava maciņa pleciem.
Automātiskajām kārbām ir ļoti augstas prasības pret eļļas spiedienu — pat augstākas nekā dzinējam. Turklāt modernajās kārbās eļļa tiek padota pat pa atsevišķiem “kanāliem” jeb kontūriem — katrai daļai savs.
Tāpēc nav nekāds brīnums, ka mehāniķi brīdina: vilkt automātisko auto ir riskanti. Ja tas ir pavisam neizbēgami, tad tikai lēni, īsu gabalu un vēlams ar piedarbinātu dzinēju. Pretējā gadījumā vari sabojāt kārbu, kuras remonts bieži vien maksā vairākus tūkstošus eiro.
Kas tad īsti notiek, ja mēģini vilkt auto ar automātisko kārbu, bet motors ir izslēgts?
Šeit sākas vissvarīgākais — daļa kārbas mehānismu joprojām kustas. Tas notiek tāpēc, ka vilkšanas laikā riteņi griežas, un caur transmisiju šī kustība tiek nodota arī kārbai.
Problēma ir tā, ka eļļas sūknis, kuram vajadzētu nodrošināt eļļas plūsmu un spiedienu, nedarbojas. Kāpēc? Jo tas ir tieši savienots ar dzinēju — konkrēti, ar hidropārvada jeb hidrotransformatora iekšējo mehānismu. Kad motors ir izslēgts, arī sūknis stāv mierā.
Rezultātā daļa kārbas mehānismu griežas sausumā — bez normālas eļļošanas. Un tas nozīmē paaugstinātu nodilumu, pārkaršanu un potenciāli nopietnus bojājumus. Kārbai tiek radīta slodze, bet tai nav aizsardzības — gluži kā braukt ar motoru bez eļļas.
Īsumā — kustība notiek, bet smērviela neplūst. Tas ir viens no sliktākajiem scenārijiem, kādu automātiskajai kārbai var sagādāt.
Tomer tas vēl nav viss!Kādi tad ir šīs situācijas sekas?
Pirmkārt, kārbas vārpstas, kas ir uzstādītas uz speciālām piedziņas gultņiem vai uz skrāpējošiem gultņiem, prasa pastāvīgu eļļas padevi. Bez spiediena eļļošana nenotiek.
Otrkārt, berzes komplekti, kaut arī atvienoti, tomēr nedaudz beržas savā starpā. Parasti tos eļļo ar eļļas miglu, taču šajā gadījumā tās nav.
Treškārt, planētas zobrati un citi mehānismi netiek pienācīgi dzesēti, kas pakāpeniski var novest pie pārkaršanas.
Tādējādi visi pārnesumkārbas mezgli darbojas tikai uz atlikušo eļļas plēvīti, kas ātri zaudē savas īpašības. Berzes radītā siltuma atdzišana nenotiek, nodilums palielinās, un pati transmisija pakāpeniski pārkarst.
Tieši tāpēc automašīnu lietošanas instrukcijās ir norādīti ierobežojumi par ātrumu un attālumu, velkot auto ar automātisko kārbu — šie parametri, visticamāk, balstās uz rūpīgiem testiem un transmisijas izturības novērtējumu.
Kopsavilkumā — vilkt automašīnu ar automātisko pārnesumkārbu tehniski ir iespējams, bet tas nav labākais risinājums. Šāda rīcība var radīt risku kārbas mehānismiem, jo tie nav veidoti, lai strādātu bez pareizas eļļošanas. Tāpēc, ja jāvelk, vislabāk ir braukt ļoti lēni un tikai īsos attālumos.
Tomēr dzīvē gadās dažādas situācijas — piemēram, auto var salūzt tālu no pilsētas, un evakuatoru nav iespējams izsaukt uzreiz. Šādā gadījumā ir viens tehnisks risinājums, kā samazināt risku bojājumiem — pārnesumkārbu var atvienot no piedziņas riteņiem. To var izdarīt, noņemot pusasi vai atvienojot kardāna vārpstu.
Protams, šī procedūra nav vienkārša — tā prasa speciālus instrumentus un zināšanas. Parastu atslēgu te neiztiks. Bet, ja jāizvēlas starp ilgu un riskantu vilkšanu un šo rūpīgo atvienošanu, labāk izvēlēties otro. Tas var palīdzēt izvairīties no dārga pārnesumkārbas remonta nākotnē.
Kāpēc mehāniskā pārnesumkārba “atļauj” vairāk
Daudziem rodas jautājums — kāpēc automašīnas ar mehānisko ātrumkārbu drīkst vilkt gandrīz bez ierobežojumiem, bet “automātiem” tas ir tik bīstami? Atbilde slēpjas pavisam vienkāršā tehniskā atšķirībā, proti, eļļošanas sistēmā.
Mehāniskajā kārbā zobrati parasti atrodas “eļļas vannā”. Pat ja dzinējs nedarbojas, riteņiem griežoties, kārbas detaļas tiek mehāniski ieeļļotas un dzesētas. Turpretī vairumā automātisko kārbu eļļas spiedienu nodrošina speciāls sūknis, kas strādā tikai tad, kad darbojas dzinējs.
Velkot “automātu” ar izslēgtu motoru, kārbas iekšējās detaļas sāk griezties “uz sauso”, kas ātri izraisa pārkaršanu un nopietnus mehāniskus bojājumus. Tieši tāpēc mehānika šādās situācijās piedod kļūdas, bet automāts — praktiski nekad.
Tātad — ja vien tas ir iespējams, velc lēni un īsu distanci. Ja ne — meklē risinājumus, kas pasargās auto no liekiem bojājumiem. Tavuprāt, vai šādi padomi ir noderīgi? Varbūt tev ir pieredze ar auto vilkšanu? Dalies savā viedoklī!
Tāds ir stāsts. Ceru, ka šī informācija tev noderēja. Uz drīzu tikšanos!
